Lai vistiņa nebūtu tikai izcepusies, bet gan ar skaistu un brūnu virskārtu, jāsāk rīkoties jau iepriekšējā dienā. Šī metode neprasa dārgus produktus, tikai nedaudz savādāku pieeju marinēšanai.
Gatavojot cepeškrāsnī veselu vistu, bieži vien gribas panākt to īpašo, brūno un kraukšķīgo ādiņu, kas visiem tik ļoti garšo. Reizēm gadās, ka gaļa izcepas labi, bet virspuse paliek bāla vai pat nedaudz mīksta. Izrādās, ka noteicošais faktors šeit nav pati cepeškrāsns, bet gan sagatavošanās darbi, kas veicami krietni laicīgāk.
Kāpēc sagatavošanās jāsāk diennakti iepriekš
Lielākā daļa kulināru piekrīt, ka vistas gaļai ir vajadzīgs laiks, lai garšvielas un sāls paspētu paveikt savu darbu. Ja vistu ieliek krāsnī uzreiz pēc apsmērēšanas, sāls nepaspēj izvilkt lieko mitrumu no ādiņas. Tieši mitrums ir tas, kas neļauj veidoties kraukšķīgumam – tā vietā ādiņa sāk vārīties savā sulā.
Diennakti pirms plānotajām pusdienām vistu ieteicams kārtīgi nosusināt ar papīra dvieļiem gan no ārpuses, gan iekšpuses. Pēc tam to ieberž ar sāli un sausajām garšvielām. Uz vienu vidēja izmēra vistu parasti pietiek ar divām tējkarotēm sāls. Kad tas izdarīts, vistu liek ledusskapī traukā bez vāka. Aukstais gaiss ledusskapī nedaudz apžāvē ādiņas virsmu, un tieši šis sausums vēlāk krāsnī pārvēršas zeltainā garoziņā.
Labākais maisījums vistiņas apsmērēšanai
Lai garoziņa būtu ne tikai kraukšķīga, bet arī aromātiska, tiek izmantoti dažādi maisījumi. Viens no pārbaudītiem veidiem ir olīveļļas vai sviesta apvienošana ar garšaugiem un ķiploku. Smalki sasmalcināts ķiploks, timiāns un rozmarīns ļoti labi piestāv vistas gaļai.
Daudzi saimnieki izmanto arī nedaudz citrona sulas, ko uzšļakstīt gaļai pirms marinēšanas. Tas ne tikai piešķir svaigumu, bet arī palīdz gaļas šķiedrām kļūt mīkstākām. Pašu citronu pēc sulas izspiešanas var ielikt vistas iekšpusē – cepšanās laikā tas izdalīs aromātu un neļaus gaļai izkalst no iekšpuses.
Karamelizācijas noslēpums
Ja gribas panākt īpaši spīdīgu un brūnu efektu, talkā nāk saldākas sastāvdaļas. Pavisam nedaudz kļavu sīrupa vai medus, kas sajaukts ar eļļu, var brīnumaini mainīt rezultātu. Cukuri, kas atrodas šajos produktos, karstumā sāk karamelizēties.
Šo metodi gan labāk izmantot pašās beigās vai arī ļoti uzmanīgi. Ja medus būs par daudz vai ja uguns būs pārāk stipra, ādiņa var sākt degt vēl pirms gaļa ir gatava. Tāpēc tie, kas šo viltību izmanto, parasti apsmērē vistu aptuveni pusstundu pirms cepšanas beigām.
Svarīgais solis pirms likšanas krāsnī
Kad vistiņa ir nostāvējusi ledusskapī visu nakti, to nedrīkst uzreiz likt karstā cepeškrāsnī. Gaļai ir jāļauj “atdzīvoties”. Ieteicams to izņemt no ledusskapja un paturēt istabas temperatūrā aptuveni pusstundu.
Tāpat tieši pirms cepšanas ir vērts vēlreiz pārliecināties, vai uz ādiņas nav sakrājies lieks mitrums. Ja redzamas ūdens lāsītes, tās vēlreiz jānosusina. Tikai pilnīgi sausa virsma spēs ātri sakarst un kļūt cieta. Ja gaļa būs auksta un mitra, cepeškrāsnī vispirms sāksies tvaicēšanās process, un cerētā garoziņa var tā arī neizveidoties.
Kā izvēlēties pareizo temperatūru
Cepšanas procesā pastāv divas galvenās pieejas. Viena paredz sākumā iestatīt zemu temperatūru, piemēram, ap 140 grādiem, un cept vistu apmēram stundu. Tas ļauj gaļai vienmērīgi izkarst līdz pat kaulam. Tikai pašā nobeigumā temperatūru paaugstina līdz 220 grādiem uz aptuveni 20 minūtēm, lai “uzrautu” garoziņu.
Otra metode ir pretēja – sākt ar ļoti karstu krāsni (ap 210 grādiem) pirmās 20 minūtes, lai ādiņa uzreiz kļūtu kraukšķīga un “aiztaisītu” visas poras. Pēc tam temperatūru samazina līdz 180 grādiem un turpina cept, līdz gaļa ir gatava. Abas metodes strādā labi, galvenais ir neaiztikt vistu ar dakšiņu un nemēģināt to pārāk bieži grozīt.
Mazie knifiņi sulīgumam
Lai krūtiņas daļa nepaliktu sausa, kamēr stilbiņi vēl cepas, daži kulināri izmanto šļirci. Tajā ievelk vienkāršu sālsūdeni un “iešpricē” tieši biezākajās gaļas vietās. Tas palīdz gaļai saglabāt sulīgumu pat pie augstām temperatūrām.
Vēl viens svarīgs noteikums – cepšanas laikā vistu nevajadzētu segt ne ar vāku, ne ar foliju. Jebkurš aizsegs rada tvaiku, un tvaiks ir kraukšķīgas ādiņas lielākais ienaidnieks. Ja šķiet, ka virspuse brūnē pārāk strauji, var nedaudz samazināt temperatūru, bet ļaut gaisam brīvi cirkulēt ap visu putnu.
Pēc tam, kad vistiņa ir izvilkta no krāsns, tai obligāti jāļauj atpūsties vismaz 10-15 minūtes. Ja to sāks griezt uzreiz, visas sulas iztecēs uz dēlīša, un gaļa kļūs sīksta. Atpūtināšanas laikā karstums gaļas iekšienē izlīdzinās, un rezultāts būs tieši tāds, kādu gaidījāt – sulīgs viducis un plāna, zeltaina garoziņa.
